Mūsu pirmais bērniņš pieteicās pavisam negaidīti. Bijām pārsteigti, nedaudz nobijušies, bet ļoti laimīgi. Lēnām sākām gatavoties, noskaņoties. Kopā ar draugu devāmies uz pirmo vizīti, kurā jau varēja dzirdēt sirdspukstus. Tas bija ļoti aizkustinošs brīdis, kurā pat drauga acīs sariesās asaras. Šajā laikā vienreiz sākās asiņošana, kuras laikā bijām slimnīcā, bet viss bija labi. Dažas dienas pirms 1.trimestra skrīninga parādījās asiņaini izdalījumi, nedaudz vilcinoties, tomēr a

Kopā bijām tajā mirklī aptuveni 10 gadus. Ne viss notika kā gribētos jau tad. Vēlējāmies  lai mūsu ģimenei pievienojās bērniņš krietni ātrāk, bet tas nenotika. Pagāja laiks, kamēr atradām klīniku un ārstus kuri būtu ieinteresēti , neteiktu daudz kur dzirdētos vārdus - "Mēģiniet vēl, viss jums izdosies!"  Kad tika veiktas  dažādas  pārbaudes, kurās neatklājās nekādas veselības problēmas, kas varētu traucēt iestāties grūtniecībai, ārste piedāvāja mums aizpildīt pieteikumu uz me

Mēs ar vīru pirms uzsākām attiecības bijām pazīstami jau daudzus gadus. Tā sanāca, ka ceļi tik saskārās, bet nesavienojās, līdz kādā brīdī pirms gandrīz  pieciem gadiem mēs atradām viens otru un uzreiz sapratām, ka jā, tagad mēs esam viens otram un tā tam būs būt. Ar manu pirmo bērniņu vīram uzreiz bija saikne un gan es, gan viņš sapratām, ka gribam vēl vienu, kopīgu bērniņu. Vairākus mēnešus nekas neizdevās, līdz pēc pusgada ieraudzījām laimīgās divas strīpiņas. Arī HCG anal