Mūsu ceļš līdz zaudējumam. Kamēr citas vienaudzes domāja par Vecrīgu un skriešanu apkārt ar puišiem, es jau no agra vecuma zināju, ka vēlos lielu ģimeni un būt jauna mamma. Kaut arī laulājoties biju salīdzinoši jauna, mūsu pirmdzimtais nemaz pie mums nesteidzās tā kā gribētos. Pusotrs gads, svārstoties no gaidām PAR bērniņu uz bailēm, ka jādodas pie ārsta, lai saprastu – KAS MAN KAIŠ. Un tad brīdī, kad vairs netika nekas skaitīts un rēķināts, darba laikā nāca vājums un nelabu

Ar vīru kopā bijām 12 gadus. Ģimenē jau auga 7gadnieks un bija pēdējais laiks vēl vienam bērniņam. Par pozitīvu testu bijām neizsakāmi priecīgi. Grūtniecība jau iesākās ar sarežģījumiem - zems progesterons, papildus medikamenti. Bieži sāpēja galva, bija dīvaini auksti un kopumā, lai cik priecīga es biju, jutos diezgan slikti visu laiku.   Pienāca otrā skrīninga laiks. Manai ginekoloģei kaut kas nepatika un viņa mani nosūtīja pie papildus speciālista.   Speciālists neko īsti n

Esmu trīs bērnu mamma un vienmēr tāda būšu neskatoties uz to, ka man līdzās ir tikai divi bērniņi, mans piecgadnieks un teju četrus mēnešus vecā meitiņa (fotosesijas brīdī Kamillai bija jau 8 mēneši/red. piezīme). Par vecākiem mūsu pirmdzimtajam dēliņam kļuvām 2019.gada 14.decembrī, ceļš līdz pozitīvam grūtniecības testa rezultātam ilga divus gadus un lai gan viss bija labi un grūtniecība ritēja veiksmīgi un arī bērniņš piedzima sveiks un vesels jau tad sapratu, ka grūtniecīb